Eiropas Komisija uzsver, ka mūsdienu drošības izaicinājumi ir daudzveidīgi. Tie ietver ne tikai militārus draudus, bet arī dezinformāciju, sociālo spriedzi, klimata pārmaiņu radītas katastrofas, infrastruktūras traucējumus un iedzīvotāju uzticības samazināšanos valsts institūcijām.

Šādos apstākļos īpaša nozīme ir vietējām kopienām, kuras krīzes situācijās bieži vien kļūst par pirmo atbalsta punktu iedzīvotājiem. Tieši tāpēc Eiropas Komisija vietējās rīcības grupas uzskata par svarīgiem partneriem sabiedrības noturības stiprināšanā, sociālā kapitāla veidošanā un dezinformācijas apkarošanā.

Alūksne: kā kopiena kļūst par civilās aizsardzības partneri

Latvijas pieredze Eiropas līmenī tiek minēta kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā vietējās kopienas var iesaistīties civilās aizsardzības sistēmā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vietējās nevalstiskās organizācijas un vietējās rīcības grupas arvien biežāk tiek iesaistītas pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju darbā, kā arī aicinātas piedalīties valsts mēroga militārajās mācībās. Tas apliecina, ka vietējās kopienas tiek uztvertas kā nozīmīgs drošības sistēmas elements.

Latvijā par vienu no aktīvākajiem piemēriem sabiedrības iesaistei civilajā aizsardzībā kļuvusi Alūksnes novada pieredze. Pēdējos gados pašvaldība, nevalstiskās organizācijas un vietējie iedzīvotāji mērķtiecīgi strādā, lai veidotu sabiedrības izpratni par rīcību krīzes situācijās un stiprinātu vietējo noturību.

Kopiena “Brenci”: drošība sākas ar cilvēkiem nevis infrastruktūru

Latvijas civilās aizsardzības eksperti arvien biežāk uzsver, ka valsts institūcijas nevar pilnībā nodrošināt palīdzību visiem iedzīvotājiem krīzes vai kara pirmajās stundās un dienās. Tāpēc būtiska kļūst cilvēku individuālā gatavība, spēja pašorganizēties, sadarboties un sniegt atbalstu cits citam.

Runājot par civilo aizsardzību, bieži uzmanības centrā nonāk patvertnes, tehniskais aprīkojums vai institūciju plāni. Tomēr pieredze Latvijā un citviet Eiropā apliecina, ka pat vislabākā infrastruktūra nevar aizstāt saliedētu kopienu. Ja iedzīvotāji jau iepriekš ir tikušies, sadarbojušies projektos, organizējuši pasākumus vai risinājuši vietējās problēmas, tad arī krīzes situācijās sadarbība veidojas daudz ātrāk. Tā ir ilgtermiņa sabiedrības stiprināšana – kopīga mācīšanās, uzticēšanās veidošana un gatavība palīdzēt cits citam. To vēl labāk palīdz veikt ciemu/pagastu drošības plānu izstrāde. To izstrādes laikā notiek kopējas situācijas izvērtēšana un svarīgāko darāmo darbu identificēšana, pēc tam notiek kopīga plāna ieviešana. Šādai pieejai būtu jābūt arī katrā ģimenē, uzņēmumā, iestādē un organizācijā.

Š. g. 10. jūnijā Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar Alūksnes lauku partnerību organizēja informatīvu pasākumu “Drošība šodien: kā sagatavoties jaunajai realitātei” akcentējot, ka drošība sākas ar tavu sētu un māju. Mūsdienu mainīgajā pasaulē civilā aizsardzība vairs nav tikai valsts dienestu rūpe – tā ir katra pieauguša cilvēka individuāla atbildība. Galvenais uzstādījums: mums katram jābūt kā jaudīgam puzles gabaliņam kopējā valsts drošības sistēmā.

1. Mājasdarbs katrai ģimenei: 72 stundu plāns

Lauku saimniecībās bieži vien ir vieglāk nodrošināt krājumus, taču tiem jābūt pārdomātiem:

* Pārtika un ūdens: Jābūt rezervēm vismaz 3 diennaktīm. Svarīgi krājumus iekļaut ikdienas apritē, lai nebeigtos derīguma termiņš.

* Enerģijas “plāns B”: Ja pazūd elektrība, jābūt alternatīvai – malkas plītij, gāzes deglim vai ģeneratoram.

* Medicīna: Hronisko slimību pacientiem nepieciešama vismaz mēneša zāļu rezerve.

* Degviela un nauda: Automašīnas bākai vēlams būt vismaz līdz pusei pilnai. Mājās jātur skaidra nauda nelielos nominālos.

2. Māja kā cietoksnis

* Drošā vieta: Jau šodien jāatrod mājā vieta, kur nav logu un ir vismaz divas sienas starp jums un ārpusi (piemēram, vannas istaba vai gaitenis), ja tāda nav, tad cita droša vieta (nav pretī logu).

* Tehniskā kārtība: Dūmu detektoru derīguma termiņš ir 10 gadi – tie ir regulāri jāpārbauda. Mājoklī vēlams ugunsdzēsības aparāts un pārklājs.

* Saziņa: Izrunājiet ar bērniem rīcības algoritmus un pārliecinieties, ka viņi atceras  vecāku tālruņa numurus no galvas.

3. Informācija un rīcība trauksmes gadījumā

* Šūnapraide: Ja telefonā atnāk paziņojums, tas ir jāizlasa, nevis tikai jāizslēdz skaņa. Tajā būs norādīts, kas noticis un kā rīkoties.

* Aplikācija 112: Tai ir jābūt ieinstelētai katrā mobilajā tālrunī. Aplikācijā ir atrodama kvalitatīva informācija par dažādiem apdraudējumiem, to var izmantot saziņai ar dienestiem (dienesti redz precīzu atrašanās vietu) un tajā ir atrodama informācija, kas ir saistīta ar atnākušo šūnapraides ziņu.

* Uzticami avoti: Sekojiet tikai oficiālajiem dienestiem (vugd.gov.lv, 112.lv, sargs.lv, pašvaldības konti). Neizplatiet nepārbaudītas ziņas un dezinformāciju.

* Droni un drošība: Ja redzat nokritušu dronu vai nezināmu priekšmetu – neaiztieciet to! Zvaniet uz 112. Nekādā gadījumā nefilmējiet un nefotografējiet operatīvo dienestu darbu vai militāros objektus, jo tas var palīdzēt ienaidniekam.

4. Kopienas spēks

Lauku reģionos īpaši svarīga ir kaimiņu palīdzība. Iesaistieties vietējās WhatsApp grupās vai iedzīvotāju padomēs. Ja zināt, ka kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, pārliecinieties, vai viņš ir saņēmis informāciju un ir drošībā.

Sagatavotība nav bailes, tā ir mierīga un pārliecināta rīcība! Eksperti uzsver – mēs mācāmies un gatavojamies cerībā, ka šīs zināšanas nekad nebūs jāizmanto praksē.

Alūksnes novada kopienā “Brenci” uzskata, ka drošība sākas ar cilvēkiem nevis infrastruktūru. Kopienā civilās aizsardzības jautājumi tiek skatīti caur sabiedrības līdzdalības un savstarpējās palīdzības prizmu. Krīzes situācijās visvērtīgākais resurss bieži vien nav tehnika vai finansējums, bet gan cilvēki, kuri pazīst savus kaimiņus, pārzin vietējos resursus un spēj ātri organizēties.

Kopienas iniciatīvas uzsver savstarpējo uzticēšanos starp iedzīvotājiem; vietējo līderu lomu krīžu laikā; brīvprātīgo iesaisti; praktiskas zināšanas par rīcību ārkārtas situācijās; kopīgu atbildību par apkārtējo drošību.

Alūksnes piemērs parāda, ka civilā aizsardzība nav tikai institūciju uzdevums. Tā ir visas sabiedrības atbildība. Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai katrs iedzīvotājs zinātu, kā rīkoties elektroapgādes pārtraukuma, sakaru traucējumu, dabas katastrofu vai militāra apdraudējuma gadījumā.

Svarīgs aspekts ir arī sadarbība starp pašvaldību un vietējām organizācijām. Alūksnes lauku partnerība kļuvusi par vienu no aktīvākajiem sabiedrības iesaistes virzītājiem, organizējot informatīvus pasākumus, diskusijas un praktiskas mācības sadarbībā ar valsts institūcijām, pašvaldību, citām organizācijām un individuāliem ekspertiem. Šāda pieeja sasaucas ar Eiropas Savienības LEADER pieeju, kas uzsver vietējo kopienu spēju pašām iesaistīties savas drošības stiprināšanā.

Alūksnē notiek arī praktiski ieguldījumi drošības infrastruktūrā. 2026. gadā pašvaldība uzsāka projektu trīs objektu pielāgošanai civilās aizsardzības patvertņu vajadzībām, stiprinot novada gatavību dažādām ārkārtas situācijām.

Krīžu vadība nesākas brīdī, kad atskan sirēnas. Tā sākas daudz agrāk – ar iedzīvotāju zināšanām, sagatavotību un spēju sadarboties

Alūksnes pieredze arvien biežāk tiek minēta kā labs piemērs tam, kā lauku teritorijās iespējams veidot ne tikai drošāku, bet arī saliedētāku un noturīgāku sabiedrību. Apvienojot pašvaldības, nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo un iedzīvotāju spēkus, tiek radīts modelis, kurā civilā aizsardzība kļūst par kopienas ikdienas sastāvdaļu, nevis tikai ārkārtas situāciju plānu mapēs.

Somijas “72 stundu princips”

Runājot par gatavību krīzēm, Eiropā bieži tiek minēta Somijas pieredze. Somijas drošības modelis balstās uz principu, ka visa sabiedrība ir iesaistīta valsts drošības nodrošināšanā.

Plaši pazīstams ir tā sauktais “72 stundu princips”. Tas paredz, ka katrai mājsaimniecībai jābūt gatavai vismaz trīs diennaktis iztikt bez ārējas palīdzības. Tas nozīmē pārtikas, ūdens, medikamentu, sakaru un citu nepieciešamo resursu pieejamību mājās.

Somijas vietējās rīcības grupas īstenojušas simtiem projektu, kas saistīti ar rezerves elektroapgādes risinājumiem; vietējo radio sakaru sistēmām; pirmās palīdzības apmācībām; kopienu centru pielāgošanu krīžu vajadzībām; vietējo sadarbības tīklu veidošanu.

Šī pieeja parāda, ka civilā aizsardzība sākas nevis krīzes brīdī, bet gan ikdienas gatavošanās procesā.

Lietuvas un Zviedrijas piemēri

Arī Lietuvā pēc kara sākuma Ukrainā būtiski pieaugusi interese par civilās aizsardzības jautājumiem. Vietējās rīcības grupas organizē apmācības par krīžu vadību, sadarbojas ar pašvaldībām drošības infrastruktūras veidošanā un pat atbalsta ilgstoši uzglabājamas pārtikas ražošanu.

Savukārt Zviedrijā īpašu uzmanību pievērš vietējo resursu apzināšanai. Daudzas kopienas veido inventarizāciju par to, kādi cilvēkresursi, ēkas, tehnika un zināšanas ir pieejamas konkrētajā teritorijā ārkārtas situācijās. Šāda pieeja ļauj daudz efektīvāk reaģēt krīzes brīžos.

Dezinformācija – jaunais drošības izaicinājums

Viens no būtiskākajiem mūsdienu apdraudējumiem ir dezinformācija. Eiropas Komisijas dati liecina, ka vairāk nekā 86% ES iedzīvotāju uzskata dezinformāciju par nopietnu draudu demokrātijai.

Lauku reģionos šis jautājums ir īpaši aktuāls. Nepatiesa informācija var mazināt uzticību institūcijām, radīt sabiedrības šķelšanos un apgrūtināt rīcību krīzes situācijās.

Tāpēc arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts medijpratībai, digitālajai pratībai un vietējo līderu lomai uzticamas informācijas izplatīšanā. Vietējās rīcības grupas daudzviet Eiropā organizē apmācības, diskusijas un informatīvas aktivitātes, lai palīdzētu iedzīvotājiem kritiski izvērtēt informācijas avotus.

Eiropas pieredze rāda, ka civilā aizsardzība vairs nav tikai valsts dienestu atbildība. Tā kļūst par kopienu spēju sadarboties, uzticēties un rīkoties kopīga mērķa vārdā.

Latvijas lauku teritorijām jau ir ievērojams potenciāls šajā jomā. Vietējās rīcības grupas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un aktīvie iedzīvotāji arvien biežāk kļūst par svarīgu sabiedrības noturības balstu.

Krīzes var būt dažādas, taču viena lieta paliek nemainīga – visdrošākās ir tās kopienas, kurās cilvēki pazīst cits citu, sadarbojas un ir gatavi rīkoties kopā.

Raksts sagatavots sadarbībā ar biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāju un administratīvo vadītāju Santu Harjo-Ozoliņu.